Ķīles imunologs saņem 2,5 miljonus eiro par T šūnu pētījumiem!

Ķīles imunologs saņem 2,5 miljonus eiro par T šūnu pētījumiem!

Šodien tika paziņots par nozīmīgu soli imūnpētniecībā: Ķīles imunologs Aleksandrs Šefolds saņems 2,5 miljonu eiro finansējumu no Eiropas Pētniecības padomes (ERC) savam novatoriskajam projektam “RespecTreg”. Finansējums būs pieejams nākamajiem pieciem gadiem, un tam ir potenciāls uzsākt jaunu ēru autoimūno slimību ārstēšanā. Pētījuma izvirzītais mērķis ir regulējošo T šūnu mērķtiecīga aktivizēšana, lai novērstu autoimūnas slimības, piemēram, 1. tipa cukura diabētu. Šīs novatoriskās pieejas varētu sniegt reālus sasniegumus terapijā, kā ziņo Tixio.

Bet kas īsti ir šīs regulējošās T šūnas un kāpēc tās ir tik svarīgas? Šīs īpašās imūnās šūnas veido aptuveni 5-7% no CD4+ T šūnām cilvēka organismā, un tām ir izšķiroša nozīme imūnās tolerances saglabāšanā. Šo šūnu trūkums vai disfunkcija var izraisīt nopietnas imūnās slimības, kā uzsvērts PMC. Veiksmīgas imūnregulācijas atslēga ir proteīns FOXP3, un mutācijām šajā jomā var būt nopietnas sekas.

Skats uz pētījumu

Scheffold pētījums ir balstīts uz Ķīlē izstrādāto metodi ar nosaukumu ARTE, kas ļauj precīzi analizēt retos šūnu tipus. Sākotnējie rezultāti liecina, ka orgānus, īpaši aizkuņģa dziedzeri, stingri aizsargā regulējošās T šūnas, kas paver jaunas perspektīvas tādu slimību terapijai, kurās imūnsistēma uzbrūk paša organisma audiem. Šie atklājumi varētu būt piemērojami arī citām autoimūnām slimībām.

Pētījumi par T šūnām ir aktuāla tēma medicīnas pasaulē. Adoptīvā T šūnu terapija pēdējos gados ir kļuvusi par daudzsološu metodi, īpaši audzēju ārstēšanā. Piemēram, CAR T šūnas tagad ir apstiprinātas kā pēdējās līnijas terapija progresējošām B šūnu limfomām un B šūnu leikēmijai. Citas ģenētiski modificētas T šūnas arī uzrāda daudzsološus rezultātus klīniskajos pētījumos, kā aprakstīts Klinikum Heidelberg.

Izaicinājumi un nākotnes izredzes

Ģenētiski modificēto Tregu ražošana un kvalitātes kontrole ir nozīmīgs izaicinājums, īpaši agrīnā klīniskās izstrādes fāzē. Pacienti gūst labumu no sasniegumiem, taču joprojām nav īpašu zāļu, kas varētu tieši ietekmēt Tregs darbību. Tāpēc pētnieki strādā pie novatoriskām stratēģijām, lai vēl vairāk uzlabotu Tregs terapeitisko lietošanu.

Rezumējot, Aleksandra Šeffolda un citu zinātnieku aizraujošie pētījumi ir ne tikai svarīgi autoimūno slimību ārstēšanā, bet arī var plaši ietekmēt vēža imūnterapiju. Jāskatās, kādus rezultātus nesīs nākamie pāris gadi, taču zinātnieku aprindās ir redzams entuziasms.