AfD zem spiediena: profesionālās sekas ierēdņiem?

AfD zem spiediena: profesionālās sekas ierēdņiem?

Pēdējo nedēļu laikā Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja alternatīva Vācijai (AfD) klasificētā kā stingri labējā spārna ekstrēmists ir izraisījusi lielu ažiotāžu. Daudzi partijas biedri, kuri strādā arī valsts sektorā, ir nobažījušies par iespējamām profesionālajām sekām, kas varētu rasties no šādas iedalīšanas kategorijās. Diskusija par tiesiskajiem regulējumiem, kas ierobežo ekstrēmistu organizāciju biedru piekļuvi valsts dienestam, uzņem apgriezienus. Kā Berlīnes laikraksts Saskaņā ar ziņojumiem vairākās federālajās zemēs jau tiek strādāts pie atbilstošiem noteikumiem.

Piemēram, Hesē iekšlietu ministrs Romāns Poseks (CDU) uzsver, ka policijas un administratīvajiem darbiniekiem ir jāatbalsta brīvi demokrātiskā pamatkārtība. Lai gan dažas federālās zemes, piemēram, Bādene-Virtemberga, jau ir ieviesušas pasākumus, lai pārbaudītu piederību ekstrēmistu organizācijām, arī Bavārija un Reinzeme-Pfalca plāno līdzīgus noteikumus. Valsts dienesta pretendentiem drīzumā būs jāizlemj, vai atklāt savu dalību AfD, un drošības pārbaudes bez konkrēta iemesla jau ir daudzās valstīs.

Bailes valsts dienestā

Amatpersonu un iestāžu darbinieku vidū valda nemieri. AfD ir reaģējusi un publicējusi izdales materiālu, kura mērķis ir mazināt tās valsts dienesta darbinieku bailes. Tajā uzsvērts, ka nevienu nevar atstādināt no dienesta vai izbeigt tikai tāpēc, ka Satversmes aizsardzības birojs viņu klasificējis. Tomēr nenoteiktība joprojām pastāv, jo Konstitūcijas aizsardzības biroja noteikumu prasības skar visus jaunos ierēdņus Brandenburgā, savukārt Hamburgā un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā galvenā uzmanība tiek pievērsta policistiem un tiesu iestāžu darbiniekiem.

Faktiski īstenotajiem noteikumiem varētu būt ilgstoša ietekme uz daudzu AfD biedru profesionālo karjeru. Pagaidām notiek diskusija par iespējamām tūlītējām sekām ikdienas ziņas nosaka. Kamēr Bavārijas politiķi aicina atlaist darbiniekus, Hamburgas iekšlietu ministrs nevēlas aizliegt AfD, lai gan SPD un CDU balsis šādu pasākumu neizslēdz.

Spiediens uz AfD pieaug

Pati AfD uzskata, ka šī klasifikācija ir “demokrātijas graušana” un pieprasa piekļuvi plašajam ziņojumam, kas ir šīs klasifikācijas pamatā. Šīs diskusijas fons ir ne tikai piederība partijai, kas tiek klasificēta kā labēji ekstrēmisti, bet arī nespēja ievērot brīvi demokrātisko pamatkārtību, kas tiek uzskatīta par priekšnoteikumu darbam valsts dienestā. Šī attieksme ir atspoguļota arī Satversmes aizsardzības biroja paziņojums kas pievēršas labējo ekstrēmistu norisēm un to sociālajām problēmām.

Nākamās nedēļas, visticamāk, būs izšķirošas Vācijas nākotnes politiskajai ainavai. Jāskatās, vai baidās sekas piepildīsies un kā attīstīsies klimats AfD biedriem valsts dienestā. Tomēr viens ir skaidrs: šī tēma tiks detalizēti apspriesta nākamajā iekšlietu ministru konferencē, kas jūnijā notiks Brēmerhāfenē, un sabiedrības interese par šo jutīgo jautājumu joprojām ir augsta.