Viktors Hennemans: saldējuma varonis ar sirdi par iekļaušanu Kaselē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Viktors Hennemans (24) strādā saldējuma salonā Frare Kaselē un veicina cilvēku ar Dauna sindromu iekļaušanu.

Victor Hennemann, 24, arbeitet im Eiscafé Frare in Kassel und fördert Inklusion für Menschen mit Down-Syndrom.
Viktors Hennemans (24) strādā saldējuma salonā Frare Kaselē un veicina cilvēku ar Dauna sindromu iekļaušanu.

Viktors Hennemans: saldējuma varonis ar sirdi par iekļaušanu Kaselē!

Viktors Hennemans ir neliela slavenība Kaselē. 24 gadus vecais vīrietis, kurš dzīvo ar Dauna sindromu, saviem viesiem Frare saldējuma salonā atnes ne tikai saldējumu, bet arī starojošu smaidu. Ēdināšanas nozarē strādā jau deviņus gadus un savu karjeru sācis ar praksi. Šodien viņš strādā par viesmīli un ir pazīstams ar savu draudzīgo manieri un personīgo pieeju saviem viesiem. Saldējuma kafejnīcai ir skaidra misija: veicināt iekļaušanu un radīt darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Viktoram ir darba līgums, ko finansē LWV Hessen, un tas parāda, cik svarīga ir integrācija darba vietā.

Vasarā Viktors četras dienas strādā saldējuma kafejnīcā un vienu darbnīcā, savukārt ziemā trīs dienas strādā kafejnīcā un divas dienas darbnīcā. Tur viņš palīdz virtuvē. Pieņemot pasūtījumus, Viktors galvenokārt sazinās rakstiski, jo viņam ir grūtības skaidri izteikties mutiski. Rakstāmbloks viņam ļoti palīdz. Viņa vecāki ir pārliecināti par viņa dzīvesprieku un enerģiju, taču redz arī nepieciešamību uzlabot cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem vispārējo iekļaušanu. Viņi priecājas, ka Viktors uz darbu patstāvīgi brauc ar autobusu un vilcienu un arī uz kafejnīcu dodas kājām.

Iekļaušana darba vietā

Aptuveni 50 000 cilvēku Vācijā dzīvo ar 21. trisomiju. Tāpat kā Viktors, daudzi no viņiem atrod darbu invalīdu darbnīcās vai vispārējā darba tirgū. Ir vairāk nekā 700 šādu darbnīcu, kurās galvenokārt tiek nodarbināti cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Šīs telpas piedāvā drošas telpas, kurās cietušie var sevi realizēt, taču ir arī kritiskas balsis. Daži semināri sūdzas, ka pāreja uz integrējošu nodarbinātību bieži netiek pietiekami atbalstīta. Tomēr kopš Federālā līdzdalības likuma (BTHG) ieviešanas cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešams atbalsts, ir vairāk iespēju atrast darbu ārpus darbnīcām. Arvien vairāk cilvēku ar Dauna sindromu tagad strādā ēdināšanas nozarē, pansionātos, slimnīcās vai mākslas jomā.

Cilvēku ar invaliditāti sociālā līdzdalība ir svarīga ne tikai viņu pašcieņai, bet arī sabiedrībai kopumā. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām uzliek valstij pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu līdzdalību. Darba devēji gūst labumu no kvalificēta personāla, īpaši darbaspēka trūkuma laikā. Taču izaicinājums joprojām ir uzlabot cilvēku ar invaliditāti piekļuvi darba tirgum. Līdz šim cilvēkiem ar smagu invaliditāti ir bijis zemāks nodarbinātības līmenis, un viņus bieži ietekmē bezdarbs. Iemesli tam bieži ir stigmatizācija, mobilitātes ierobežojumi un grūtības piekļūt izglītībai un apmācībai.

Paraugs daudziem

Viktors Hennemans parāda, ka ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu profesionālo dzīvi pat ar Dauna sindromu. Viņa stāsts sūta sabiedrībai pozitīvu vēstījumu: iekļaušana ir iespējama un var gūt panākumus, ja tiek radīti pareizie pamatnosacījumi. Viņam pašam ir pilna brīvā laika programma, kas ietver peldēšanu, dejošanu un Tae Bo, un viņš dzīvo apdzīvotā vietā, kur nedēļas nogalēs apciemo savus vecākus. Tādu cilvēku kā Viktors iespējas aktīvi piedalīties dzīvē ir jāturpina uzlabot. Darbs viņa mīļotajā vidē un mijiedarbība ar viesiem ne tikai padara viņu par populāru cilvēku saldējuma salonā, bet arī ir pamats ceļā uz lielāku iekļaušanu.

Viktors ir piemērs tam, kā prieks darbā un piepildīta dzīve ir iespējama ikvienam, ja mēs varam strādāt kopā, lai pārvarētu šķēršļus, kas bieži rodas no aizspriedumiem un nepietiekama atbalsta. HNA ziņo, ka Viktors savā darba vietā strādā ar lielu entuziasmu un apņēmību. Betanet uzsver, cik svarīgi ir padarīt šos panākumus redzamus, lai mazinātu aizspriedumus. Jo katram cilvēkam ir tiesības uz pašnoteiktu dzīvi un iespēju savus talantus sniegt sabiedrībai. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra parāda, cik izlēmīgi darba devēji un institūcijas var reaģēt uz cilvēku ar invaliditāti līdzdalību mūsdienās.