Trauksme Hesē: draudošās skudras nomoka ēkas un infrastruktūru!

Trauksme Hesē: draudošās skudras nomoka ēkas un infrastruktūru!

Kas notiek Hesē? Nekārtība, kas pēdējā laikā atkal un atkal notiek ar invazīvām skudru sugāmTapinoma magnum, labāk pazīstama kā lielā dziedzeru skudra, izraisa lielu sajūsmu. Šī suga strauji izplatās un šobrīd rada reālus draudus infrastruktūrai un veselībai dažādos reģionos. Par to tiek ziņots Fuldas avīze ka skudras ir satraucoši sastopamas tādās vietās kā Darmštate, kur eksemplāri jau ir pamanīti, un tādos karstajos punktos kā Kēla, kur pat ir bijuši strāvas padeves un interneta pārtraukumi.

Bādenes-Virtembergas un citu federālo zemju vides ministri ir vienisprātis: ir nepieciešams valsts invazīvo sugu saraksts! Mērķis ir skaidrs: preventīviem pasākumiem jānovērš šo skudru ievešana no Vidusjūras reģiona ar augu bumbiņām. Kēlā mēs jau sistemātiski pārbaudām, kas nāk no Vidusjūras. TheTapinoma magnumpašlaik nav ES invazīvo sugu sarakstā, kas apkaro to vēl vairāk apgrūtina.

Draudi pieaug

Šīs skudru sugas izplatību nevajadzētu novērtēt par zemu. Fuldas NABU apgabalu apvienības priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Burkards norāda, ka izplatīšanas centri ir koncentrēti Vācijas dienvidrietumos. Īpašas bažas rada fakts, ka šīs skudras veido milzīgas superkolonijas ar simtiem tūkstošu līdz miljoniem dzīvnieku un var pat iebrukt mājās. Tas radīs diezgan lielu satraukumu, ja skudras netraucēti izplatīsies.

Arī lielais neobiotu sugu skaits Vācijā veicina pašreizējo situāciju. Pašlaik ir zināmas aptuveni 900 konstatētas neobiotas, kas veido nelielu, bet ievērojamu daļu no aptuveni 74 000 konstatētajām sugām. No tiem lielākā grupa ir augi, kam seko bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki. Bet kāpēc šis straujais pieaugums? Analīze par bfn.de parāda, ka globālā tirdzniecība un transports galvenokārt ir atbildīgi par pieaugumu.

Izaicinājumi dabas aizsardzībai

Neskatoties uz situācijas nopietnību, invazīvo sugu apkarošana Hesē saskaras ar lielām problēmām. Atbildīgo dabas aizsardzības iestāžu vidū trūkst naudas un darbinieku. Īpaši jaunu invazīvu sugu noteikšana un kontrole ir darbietilpīgs pasākums, kas drīzāk norit slikti, nevis labi. Ar tik daudz nepietiekamu ierakstu, nav brīnums, ka daudzu bezmugurkaulnieku un zemāko augu nereģistrēto gadījumu skaits ir augsts.

Ņemot vērā šos satraucošos notikumus, atliek gaidīt, kā attīstīsies politika un dabas aizsardzība. Invazīvo sugu draudi ir ne tikai savvaļas dabas jautājums, bet arī tālejošas sekas mūsu veselībai un ekonomikai.