Arolsenas pilsētas apskate: atceroties pagātnes ebreju likteni

Arolsenas pilsētas apskate: atceroties pagātnes ebreju likteni

2025. gada 25. jūnijā Badarolsenā notika ļoti īpaša pilsētas apskate uz ebreju kapsētu. Vēstures biedrības rajona grupas un DRS vēstures darbnīcas rīkotā tika prezentēta pārskatīta pilsētas apskate, kuru veidoja Kristiana Rauha skolas profilkurss no 11. un 12. klases. Uzmanības centrā bija Arolsenas ebreju liktenis nacistu laikmetā, un tas ilga gandrīz divas stundas.

Šis pirmais šāda veida publiskais pasākums noveda pie apbedījumu vietām, kas uzbūvētas laikā no 1738. līdz 1941. gadam. Kapakmeņu un uzrakstu digitālā dokumentācija jau ir apskatāma vēstures darbnīcas mājaslapā. Rezultāti ir Mihaela Vinkelmaņa, Erharda Krafta un Valsts vēstures informācijas dienesta Lagis padziļināta pētījuma rezultāts.

Vēsturiskais fons un atmiņas

Nacionālsociālisma laikā 1933. gadā Arolsenā vēl dzīvoja 16 ebreji. Taču 1939. gadā ebreju iedzīvotāji bija pilnībā aizbēguši vai deportēti. Ebreji, kuri atgriezās, tāpat kā Valters Šēnštads, piedzīvoja lielas atrunas par savu īpašumu restitūciju pēc kara. Astoņdesmitajos gados Šēnštate lika uzcelt piemiņas akmeni noslepkavotajiem ebrejiem, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz piemiņas kultūru reģionā. Ebreju vajāšanu un slepkavību piemiņas pasākumi regulāri notiek kopš 80. gadiem.

Ebreju kapsētu bieži dēvē par “Dzīvības namu”, un tā atspoguļo augšāmcelšanās cerību. Vēstures darbnīca izvirzījusi sev uzdevumu uzturēt dzīvu un saglabāt piemiņu par mūsu ebreju līdzpilsoņiem un viņu likteņiem nacionālsociālisma laikā.

Ebreju dzīve Vācijā un politikas loma

Centrālā padome, kas dibināta pirms 75 gadiem Frankfurtē, aicina politiķus rast skaidrus vārdus pret šoa piemiņas vājināšanu. Ir svarīgi, lai atcerēšanās par vajāšanām un ebreju vēsturi Vācijā neatstātu otrajā plānā un lai tiktu radītas telpas ebreju perspektīvām.

Ieskatoties tādās publikācijās kā biogrāfiskā dokumentācija "Izdzēstā dzīve. Ebreji Erfurtē 1933 - 1945" sniedz priekšstatu par to, cik svarīga mūsdienu pasaulē ir piemiņas pārvērtēšana un kultūra. Šī publikācija ne tikai dokumentē ebreju pilsoņu aizkustinošos likteņus, bet arī atzīmē, ka daudzi no viņiem dažādu iemeslu dēļ un dažādos laikos atstāja tādas pilsētas kā Erfurte un Ārolsena, bieži bēgot no vajāšanas un apspiešanas.

Kopīgie centieni, neatkarīgi no tā, vai tie ir pilsētu apskati vai publikācijas, liecina, ka ebreju vēstures pieminēšana joprojām ir svarīga tēma mūsu sabiedrībā. Tas ir par mācībām no pagātnes un atvērtas, iecietīgas nākotnes veidošanu.

Papildinformāciju par aktivitātēm un darbu var atrast vēstures darbnīcas tīmekļa vietnēs [HNA](https://www.hna.de/lokales/frankenberg/bad-arolsen-ort55389/moderne-medien- Werden-zur-erneuerung-der-arolser-erinnerungskultur-genutzt9. Centrālā ebreju padome.