Limburgas baloži izglābti no nāves: atļauja atteikta!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Limburga nesaņēma atļauju nogalināt 200 baložus. Dzīvnieku tiesību aktīvisti un dabas aizsardzības iestādes ir pretrunā ar plāniem.

Limburg erhielt keine Genehmigung für die Tötung von 200 Tauben. Tierschützer und Naturschutzbehörden widersprechen den Plänen.
Limburga nesaņēma atļauju nogalināt 200 baložus. Dzīvnieku tiesību aktīvisti un dabas aizsardzības iestādes ir pretrunā ar plāniem.

Limburgas baloži izglābti no nāves: atļauja atteikta!

Limburgā 2023. gada novembrī pilsētas domē apstiprinātais projekts izraisīja asas diskusijas: 200 pilsētas baložu nogalināšana bija iecerēta, lai samazinātu putnu populāciju, ko mēdz dēvēt par “debesu žurkām”. Taču Limburgas-Veilburgas apgabala Lejas dabas aizsardzības pārvalde beidzot ir atteikusi apstiprinājumu šim pasākumam. Kā hessenschau.de ziņots, ka pilsēta nav izpildījusi nepieciešamās prasības, lai piešķirtu atbrīvojumu saskaņā ar Federālo sugu aizsardzības rīkojumu.

2024. gada jūnijā notikušajā referendumā tika atbalstīts nogalināšanas pasākums, taču Limburgas pilsēta tagad ir spiesta ļaut baložiem dzīvot. Rajons noteica, ka baloži ir pakļauti Federālā sugu aizsardzības rīkojuma aizsardzībai un ka pasākumus var veikt tikai tad, ja tiek nodarīts būtisks kaitējums publiskajam sektoram. Pilsēta šādu risku nav pietiekami pierādījusi.

Neskaidra juridiskā situācija

Sākotnējais plāns bija baložu ķeršanu un nogalināšanu sākt 2025. gada 22. aprīlī. Pakalpojuma sniedzējs ieviešanai jau bija izvēlēts. Taču iestādes lēmums baložus pārklasificēt par savvaļas dzīvniekiem izraisīja līguma atcelšanu. Hesenes Vides un lauksaimniecības ministrija arī bija atcēlusi 2022. gada dekrētu, kas neparedzēja pilsētas baložus apdzīvotās vietās nodrošināt savvaļas dzīvnieku aizsardzībā. Pilsēta šo lēmumu kritizēja kā pārsteidzošu un nepamatotu, taču palika pie sava plāna un vērsās atbildīgajā iestādē, lai saņemtu atļauju baložu sagūstīšanai un nogalināšanai – nesekmīgi.

Debates par pilsētas baložiem nav nekas jauns. Daudzi dzīvnieku tiesību aktīvisti bija dedzīgi izteikušies pret plānoto nogalināšanas metodi, kuras mērķis bija salauzt kaklu. Kritiķi apgalvo, ka baložu situācija nav tāda pati kā kaitēkļiem. Pilsētas baložu juridiskais statuss ir arī sarežģīts: saskaņā ar Federālā Patērētāju veselības aizsardzības un veterinārmedicīnas institūta paziņojumu pilsētas baložu klasifikācija par veselības kaitēkļiem ir spēkā tikai tad, ja pastāv īpašs risks, kas Limburgā acīmredzot tā nav.

Sabiedrības atbalsts un pretestība

Lai gan vairākums referendumā atbalstīja nogalināšanas pasākumu, diskusija sabiedrībā par to, kā rīkoties ar pilsētas baložiem, joprojām ir saspringta. Vairākkārt tiek aktualizēts jautājums, kā būtu jārisina baložu populācija un iespējamie veselības apdraudējumi. Ir nepieciešami stingri noteikumi, jo īpaši vietās, kur putni var ietekmēt barību vai higiēniski jutīgas vietas.

Limburgas lēmums izceļ izaicinājumus, ar kuriem pilsētas saskaras, pārvaldot savvaļas dzīvnieku populācijas. Problēma tiek apspriesta arī citos federālajos štatos, kur savvaļas mājas baloži dažkārt tiek klasificēti kā veselības kaitēkļi. Limburgā pilsētas baložu liktenis pagaidām paliek atklāts – viņiem ļauts turpināt dzīvot, kamēr pilsētai jāmeklē alternatīvas.

Diskusijas noteikti turpinās veidot jautājumi par dzīvnieku labturībai labvēlīgu attieksmi un alternatīviem pasākumiem baložu populācijas samazināšanai. Ir vajadzīga ilgtspējīga risinājuma pieeja, kurā tiek ņemta vērā gan dzīvnieku labturība, gan sabiedrības veselība un drošība.