Iedzīvotāju naudas reforma: stingrākām sankcijām vajadzētu piespiest tos, kas atsakās maksāt!

Iedzīvotāju naudas reforma: stingrākām sankcijām vajadzētu piespiest tos, kas atsakās maksāt!

Gaidāmo reformu gaitā iedzīvotāju naudas jomā uzstājas Bergštrāses rajona nodarbinātības centra vadītāja vietnieks Pēteris Šmidels. Pašreizējā intervijā Focus ziņojumi, uzteic plānotos Pamata drošības pasākumu pastiprināšana. "Mēs beidzot pievēršam iebildumu iesniedzējus pie galda," saka Šmidels, vienlaikus norādot uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras viņa komanda, kurā ir aptuveni 15 000 cilvēku, no kuriem 10 000 ir darbspējīgā vecumā.

Federālā valdība plāno pārvērst pilsoņu naudu jaunā pamata drošības formā un pastiprināt sankcijas, kas iepriekš tika uzskatītas par pārāk vieglām. Šmīdels asi kritizē vecos noteikumus un uzsver darba centra darbinieku neapmierinātību. Jo īpaši vēlams, lai sociālo pabalstu saņēmējiem turpmāk personīgi jāierodas darba centrā. "Pārāk bieži klienti vienkārši neierodas uz tikšanos, un nebija pietiekami daudz pasākumu, lai novērstu šo atteikumu," viņš skaidro problēmu.

Jauno noteikumu ietekme

Gaidāmās izmaiņas varētu skart aptuveni 5,5 miljonus iedzīvotāju pabalstu saņēmēju, kuriem būs jāpielāgojas stingrākām prasībām. Tas jo īpaši ietver neierašanos darba centrā, par ko tagad draud bargākas sankcijas, kas ārkārtējos gadījumos var novest pie visu pabalstu atcelšanas. “No pilsoņa pabalsta vienai personai var atvilkt līdz pat 56,30 eiro,” saka Šmidels. Viņš cer, ka jaunie noteikumi ļaus vairāk cilvēku pildīt savas saistības.

Taču ne visi darba centra darbinieki piekrīt reformu gaitai. Daži kolēģi ziņo par neapmierinātību, kas saistīta ar ilgstošu bezdarbnieku ievietošanu darbā, kā tas ir izklāstīts arī citā ziņojumā par ZDF šodien. Izaicinājumi atgriezties darba tirgū ir lieli un prasa neatlaidību. Par būtiskiem šķēršļiem tiek identificēta bērnu aprūpe un jo īpaši valodas zināšanu trūkums.

Labāk atpazīt klienta vajadzības

Kā ziņo lietu vadītāji no Vīsbādenes un Āhenes, ievietošana ir sarežģīta, bet ne neiespējama. “Lielākā daļa ilgstošo bezdarbnieku vēlas strādāt,” skaidro Markuss Bilgrams, Vīsbādenes pašvaldības nodarbinātības aģentūras vadītājs. Tikai daži iebilst pret šo ieteikumu, tomēr spiediens uz darba centriem joprojām ir liels, jo īpaši saistībā ar satraucošo bērnu nabadzības pieaugumu Vācijā, kas 2023. gadā skāra katru septīto bērnu.

Tiek apšaubītas arī jaunākās izmaiņas iedzīvotāju pabalstu reformā, jo īpaši tendence paļauties uz stingrākiem pasākumiem, vienlaikus vairāk koncentrējoties uz atbalstu klientiem. Pats Šmidels atzīst, ka psiholoģiskā trauksmes gadījumos atbalsta iespēja ir pat mājas vizītes. Šeit ļoti svarīga ir rūpīga, līdzjūtīga pieeja.

Jāskatās, kā reformu īstenošana ietekmēs darba centru un to klientu ikdienu. Viens no rezultātiem, kas joprojām ir vēlams, ir tas, ka jaunie noteikumi faktiski palīdz uzlabot iespējas atgriezties darba tirgū un tajā pašā laikā netiek aizmirstas skarto personu vajadzības.