Maksājumu karšu kavēšanās bēgļiem Main-Kincigas rajonā!

Maksājumu karšu kavēšanās bēgļiem Main-Kincigas rajonā!

Main-Kincigas rajonā valda daudz dārdoņu: uz bēgļu maksājumu kartes ieviešanu — soli, ko Hesenes štata valdība uzskata par pabeigtu kopš 2024. gada beigām — vēl priekšā. FDP rajona padomes grupa pauž lielu sašutumu par kavēšanos un izsaka aizdomas, ka kartes praktiska izmantošana nebūt nav garantēta. Nesenajā rajona padomes sēdē parlamenta grupa, kuru vadīja prof. Dr. Joahims Fetzers, oficiāli lūdza noskaidrot problēmu fonu un nodrošināt lielāku caurskatāmību. Vorsprung Online ziņo, ka ražotāja Prosoz/OPEN specializētais process nav izveidojis funkcionējošu savienojumu ar maksājumu karšu sistēmu. Tas nozīmē, ka bēgļi var izkraut karti centrālajā uzņemšanas centrā Gīsenē, bet nevar to ielādēt.

Rajona komiteja tādēļ nolēmusi pagaidām strādāt ar skaidru naudu. Administrācija saskaras ar izaicinājumu pārvaldīt aptuveni 2800 maksājumu kartes, kas prasa daudz darbinieku. Pavasarī FDP Saeimas frakcija brīdināja, ka līdz norēķinu kartes ieviešanai visā valstī ir "tāls ceļš ejams". Tas atbilst plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām ziņām, ka daudzas Hesenes pašvaldības kavējas no grafika.

Salīdzinājums ar citām federālajām zemēm

MFFKI Reinzemes-Pfalcas maksājumu kartei būs pārskaitījuma un tiešā debeta funkcijas. Pēc pašvaldību jumta biedrību lūguma sistēma pat tiek papildināta ar pozitīvo sarakstu. Jāskatās, vai šāds progress tiks īstenots arī Hesenē.

Reinzemes-Pfalcas integrācijas ministre Katrīna Binca vienošanos vērtē kā pozitīvu soli, kas paredzēts valsts mēroga standartu noteikšanai un vietējās pašpārvaldes stiprināšanai. Spēkā paliek arī 2025. gada 10. janvāra apkārtrakstā publicētie noteikumi. Interesanti ir tas, ka ieteicamā ikmēneša skaidras naudas izņemšana 130 eiro apmērā vienai personai ir svarīga noteikumu sastāvdaļa.

Pārskats par maksājumu kartes ieviešanu

Mediju pakalpojumu integrācija uzsver, ka desmit federālās zemes karte būs ieviesusi karti līdz 2025. gada jūlija beigām, taču tā netiks izmantota daudzās pašvaldībās. Dažām pilsētām, tostarp Potsdamai un Dīsburgai, pat pilnībā atteicās ieviest maksājumu kartes. Tas rada zināmu nenoteiktības pakāpi, jo dažādas federālās zemes var ieviest atšķirīgus noteikumus par apstrādi ar karti.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka pārskaitījumi uz ārzemēm nav iespējami un arī pirkumi internetā ir stingri ierobežoti. Maksājumu kartes kritiķi apgalvo, ka šādi ierobežojumi būtiski kavē bēgļu integrācijas procesu. Tāpat tiek ziņots par iniciatīvām dažās pilsētās ar maksājumu kartēm iegādātos kuponus apmainīt pret skaidru naudu.

Kopumā ir skaidrs, ka Main-Kincigas rajonā un ārpus tās ir būtiska rīcība. Neskaidrība par maksājumu karšu nākotni un pašreizējā atkarība no skaidras naudas var būtiski ietekmēt bēgļu integrāciju un neatkarību. Ar sajūsmu gaidām turpmākās norises šajā svarīgajā tēmā.