Kransbergas pils: šausmas un noslēpumi no notikumiem bagātās vēstures!

Kransbergas pils: šausmas un noslēpumi no notikumiem bagātās vēstures!

Kransbergas pilij Taunusas reģionā ir ne tikai notikumiem bagāta vēsture, bet arī pastāvīga vieta Vācijas televīzijas krimināldrāmās. Pils šobrīd ieņem centrālo lomu jaunajā “Tatort” sērijā “Murots un 1000 gadu reihs”, kurā inspektors Fēlikss Murots (traki labi tēlo Ulrihs Tukurs) atrisina aizraujošu slepkavības lietu. Izmeklēšanas laikā viņš saskaras ar daudzām pretrunām un ciema kopienu, kas, šķiet, ir cieši saistīta, stingri patriarha rokās. Šausmu faktors patiešām skar: tumšas gleznas ar "neredzamām acīm" un slepenas ventilācijas šahtas, kas visam seko līdzi, veicina nomācošo atmosfēru. Šis vēsturiskā dziļuma un spriedzes pilno krimināllietu sajaukums ne tikai priecē skatītājus, bet arī ir brīnišķīgs skats šim reģionam.

Kransbergas pils, kas stiepjas aptuveni 40 km uz ziemeļiem no Frankfurtes netālu no tāda paša nosaukuma ciema ar aptuveni 800 iedzīvotājiem, pirmo reizi tika pieminēta 1220. gadā un ir aizraujoša vēstures daļa. Tomēr ēkas saknes sniedzas daudz senākā pagātnē: mūra pili ap 1170. gadu uzcēla Hohenstaufens, un tā bija daļa no aizsardzības ķēdes. Gadsimtu gaitā pils atkal un atkal ir mainījusi īpašniekus un piedzīvojusi neskaitāmus renovācijas un paplašināšanas darbus. Ēka, kas savas vēstures laikā vairākas reizes pārgājusi muižniecības valdījumā, tagad mirdz neogotikas stilā, kas tika radīts 1800. gadu beigās. Reģionam tas ir gan vēstures piemineklis, gan kultūras tikšanās vieta.

Tumša pagātne

Kransbergas pils vēsturi raksturo ne tikai krāšņi svētki un muižnieku uzturēšanās. Nacistu režīma laikā pils tika pārbūvēta kā daļa no Adlerhorstas bunkura kompleksa un kalpoja par Ādolfa Hitlera militāro štābu. Šeit pat tika izstrādāti operācijas Jūras lauva plāni, taču tie nekad netika īstenoti. Hitlers pilī dzīvoja no 1939. līdz 1941. gadam un telpas bija aprīkotas kā komandcentrs. Tomēr, beidzoties Otrajam pasaules karam, amerikāņu spēki pārņēma pili un vadīja tur nopratināšanas centru, kas pazīstams kā "Nometne Dustbin". Tika nopratinātas daudzas ievērojamas personības, tostarp bruņojuma inženieris Vernhers fon Brauns, un tika vākta informācija par Vācijas bruņojuma nozari. Šī nesenā pagātne padara pili par vēsturiskas un militāras nozīmes vietu.

Pēckara gados pils bija nozīmīga vieta Amerikas un Vācijas izlūkdienestiem. Gehlen organizācija, šodienas Federālā izlūkošanas dienesta priekštece, izmantoja pili savām darbībām līdz 1961. gadam. Pils joprojām piederēja amerikāņu militārpersonām līdz 1990. gadam, pirms tā tika nodota atpakaļ Vācijas valdībai.

Mūsdienu un kultūras izmantošana

Mūsdienās pils pieder Turcijas investoram, kurš to iegādājās 2012. gadā. Pēc vairākām īpašnieku maiņām un postošā ugunsgrēka 2014. gadā pils tagad tiek atjaunota un darbojas kā kāzu, klasisko koncertu un civilo ceremoniju norises vieta. Lielisks nākotnes solījums, jo vēstures un mūsdienu izmantošanas apvienojums nodrošina, ka Kransbergas pils joprojām ir pievilcīgs galamērķis apmeklētājiem. Ikoniskajā “Tatort” epizodē atkal kļūst skaidrs, ka šī vēsturiskā vieta ir ne tikai par pagātni, bet arī par tagadni un nākotni. Ar Kransbergu reģionā ir dārgums, kas stāsta stāstus un uztur dzīvu interesi par noslēpumainajām vēstures šķautnēm.

Kransbergas pils ir vairāk nekā tikai vēsturiska ēka – tā ir daļa no Hesenes kultūras mantojuma. Šeit izdzīvotā vēsture, krustojušies likteņi un tajā glabātie noslēpumi padara to par aizraujošu vietu, kas aicina atklāt.