Cīņa par cilvēka cieņu: bīskapi brīdina par tiesnešu ievēlēšanu Hesē!

Cīņa par cilvēka cieņu: bīskapi brīdina par tiesnešu ievēlēšanu Hesē!

Hesē un ārpus tās arvien lielāku uzmanību piesaista SPD Frauke Brosius-Gersdorf izvirzīšana par konstitucionālo tiesnesi. Diskusija par viņu nostāju abortu jautājumā izraisa daudz strīdu un polarizē sabiedrību. Piektdien Bundestāgs lems par viņas ievēlēšanu, kam nevajadzēja būt dienaskārtībā, taču sabiedrības spiediens šķiet pārāk liels, lai turpinātu šo jautājumu ignorēt. Limburgas bīskaps Georgs Bēcings, kurš ir arī Vācijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs, skaidri izteicās par labu Brosius-Gersdorfam. Savā aizstāvībā viņš uzsver, ka viņai nevajadzētu zaudēt pelnīto atzinību. Šis atbalsts nāk tieši īstajā laikā, jo bīskapi no dažādām diecēzēm jau ir pauduši bažas, ka nevienam, kurš apšauba embriju vai augļa cilvēka cieņu, nevajadzētu uzticēt pamatlikuma interpretāciju, tika ziņots [hessenschau].

Situācija saasinās pēc tam, kad Bambergas arhibīskaps Hervigs Gēsls atsauca apsūdzības pret Brosiusu-Gersdorfu un savus iepriekšējos izteikumus raksturoja kā nožēlojamus. Viņš paziņoja, ka ir "dezinformēts". Laikā, kad sabiedrībā notiek strīdi par abortu jautājumu, katoļu baznīca Brosiusa-Gersdorfa nomināciju vērtē ļoti kritiski. Kritiķi, tostarp no CDU, apgalvoja, ka Brosiusa-Gersdorfa atbalstīja abortus līdz pat dzimšanas brīdim, un raksturoja viņas nostāju kā "ultra kreiso".

Diskurss par abortiem

Brosiusa-Gersdorfa debatēs ir ieņēmusi skaidru nostāju: viņa iestājas par abortu legalizāciju agrīnā stadijā, taču noraida apgalvojumu, ka embrijam nav tiesību uz dzīvību. Tas ir pretrunā ar Federālās Konstitucionālās tiesas nostādnēm, kas kopš 1993. gada ir piešķīrusi cilvēka cieņu nedzimušajiem. Abortu jautājums kļūst īpaši sprādzienbīstams, jo turpmākā jurisprudence lielā mērā ir atkarīga no jaunā konstitucionālā tiesneša ievēlēšanas. Pašreizējais 218.a punkts, ko Bätzing apraksta kā “gudru līdzsvaru” starp tiesībām uz pašnoteikšanos un nedzimušās dzīvības aizsardzību, var tikt atgriezts sarunā ar Brosius-Gersdorf nomināciju, nevis tikai no juridiskā viedokļa.

Bet ne tikai katoļu baznīca ir skeptiska. Protestantu baznīca kopumā ir atvērtāka liberālākam regulējumam, kas situāciju vēl vairāk sarežģī. Sabiezinātā politiskā ainavā SPD un CDU ir vienojušies, ka Brosiuss-Gersdorfs nevar ieņemt Federālās konstitucionālās tiesas prezidenta vai viceprezidenta amatu. Tas varētu nozīmēt, ka viņas ievēlēšanai nepieciešamais divu trešdaļu vairākums var netikt sasniegts.

Sākas kultūras karš?

Savos paziņojumos bīskaps Becings brīdina par kultūras karu, kas varētu izcelties no debatēm par Brosiusa-Gersdorfa nomināciju. Viņš ir nobažījies par tiem, kas gūst labumu no šādiem konfliktiem, kas rodas no sabiedrības. Papildus juridiskajiem aspektiem priekšplānā tiek izvirzīta diskusija par dzīvības aizsardzību un cieņu pirms un pēc dzimšanas. Tādi bīskapi kā Osters un Voderholcers uzsver nepieciešamību atzīt cilvēka cieņu ikvienā cilvēkā neatkarīgi no viņa dzīves situācijas.

Tas viss notiek uz SPD un Zaļo ilggadējās reformu virzības fona, kas vēlējās tuvāk paskatīties uz abortu regulējumu. Taču ideja par abortu izslēgšanu no kriminālkodeksa un to regulēšanu Grūtniecības konfliktu likumā draud pazust otrajā plānā, savukārt Brosiusa-Gersdorfa nominācija atsāk diskusiju.

Daudziem ir skaidrs: piektdien pieņemtajam lēmumam var būt ne tikai paliekoša ietekme uz likumiem par abortiem un attieksmi pret cilvēka cieņu Vācijā, bet arī uz sociālās līdzāspastāvēšanas pamatiem. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā politiskā ainava attīstīsies nākamajā periodā un kādu ietekmi tas atstās uz cilvēkiem, kas ir šo debašu centrā.